Jūtu, ka neko nepagūstu izdarīt… Kā reaģēt šādā situācijā?
Brīžos, kad ir radusies vai saasinājusies
izjūta, ka neko vairs nepagūsti izdarīt, vispareizāk uz kādu laiku atcelt visus
darbus. Tās var būt dažas minūtes, stundas vai dienas – atkarībā no
cilvēka un situācijas.
Pauzīte vajadzīga, lai uz radušos situāciju paskatītos it kā no malas, izvērtētu svarīgāko un atmestu lieko – to, kas rada haosu. Gadījumos, kad šāds stāvoklis atkārtojas bieži un nogurdina ilgtermiņā, vajadzēs vairāk laika, lai saprastu, kāpēc tā notiek un ko ar to darīt.
Kaut arī aizņemtības un steigas izjūta nav saistīta ar padarītā darba daudzumu,
kvalitāti vai vērtību, tomēr liela daļa cilvēku izvēlas radīt aktīvas
darbošanās un daudzu pienākumu atmosfēru, šādi savu ikdienu padarot it kā
jēgpilnāku. Bet citi savukārt neķeras nekam klāt, ja neredz, viņuprāt, svarīgu
un uzreiz sasniedzamu rezultātu. Abās situācijās trūkst tālejošāka mērķa vai
plāna. Ja cilvēks neredz virzienu, kurp dodas, tad nekur arī nenokļūst.
Protams, arī cilvēks ar
visai skaidri izvirzītu mērķi var nokļūt saspringtā situācijā, kad parādās
šaubas par savām spējām. Nereti šaubas ir pamatotas, un no kaut kā nākas
atteikties, bet citkārt šādam periodam izdodas tikt pāri un arī kaut ko
iemācīties no pieredzētā. Spēja mācīties un apgūt kaut ko jaunu ir tā īpašība,
kas palīdz nepieļaut vienu un to pašu kļūdu atkārtošanos.
Kā atpūsties pirms nopietna darba
cēliena?
Gaidāmajam intensīvajam darba cēlienam ir iespējams sevi sagatavot. Cilvēkam, kas būs atpūties, darbošanās normālā ikdienas režīmā šķitīs ērta un patīkama. Pārgurušais uz jebkuru situāciju reaģēs emocionālāk un dramatiskāk, kaut ārējie apstākļi būtiski nebūs mainījušies.
Svarīgi arī, lai
turpmākais darba cēliens būtu saistošs. Pretējā gadījumā vēlme un spēja
darboties būtiski neuzlabosies, lai vai kā tu atpūstos!