Neuztraucieties, jūsu psihiatrs visdrīzāk nav nedz zaudējis prātu, nedz ir nekompetents.
Ja ir nolemts, ka ir
vajadzība apmeklēt psihiatru, bet ir satraukums par to, ko
psihiatram teikt un kā tas notiks, izskaidrošu galveno par to, kas
jūs sagaida!
Nav vienota un apstiprināta algoritma par to, kā tieši jānotiek vizītei, kā arī diezgan ievērojami var atšķirties speciālistu darba stils, tomēr visus vieno viens mērķis - saprast cilvēka problēmu un piedāvāt tai risinājumu (ārstēšanu).
Pirmreizējà vizīte pie psihiatra bieži ir garāka par turpmākajām vizītēm- ja tādas būs. Vidēji garums ir 30 min - 1h, atkarīgs no speciālista darba stila un pacienta situācijas. Pirmajā vizītē psihiatrs izvaicās par sūdzībām, dēļ kurām esat griezies pie speciālista, kā arī noskaidros jūsu dzīves gājumu, pārciestās slimības, lielākos pārdzīvojumus, utt. Var gadīties, ka kādi psihiatra jautājumi var likties savādi, bet tie ir nepieciešami, lai ārsts varētu noteikt pacienta psihisko stāvokli. Jebkurā gadījumā, varat ārstam pajautāt, kāpēc tiek uzdots attiecīgais jautājums un jūs saņemsiet atbildi, kurai vajadzētu dzēst jūsu samulsumu.
Cilvēki jauna
kalendārā gada sākumu mēdz sasaistīt ar kāda dzīves posma maiņu
savā dzīvē, kaut katra diena, kad pamostamies ir pirmā mūsu
atlikušā mūža diena un īsti nav iemesla darīt lietas, kas nepatīk
vai izvairīties no tā, ko vēlamies savā dzīvē. Janvāra apņemšanās noteikti varētu pretendēt uz
līdera statusu starp neveiksmīgākajām- vismaz absolūtos skaitļos-
jo to ir tik daudz. Kampaņveidīgas akcijas īsti nestrādā nekur- jā,
tās pievērš uzmanību kādai aktuālai problēmai, bet līdz vēlamajam
rezultātam ar vienu kampaņu lielākoties nonākt
neizdodas.
Atbilde pēc būtības ir
ļoti vienkārša- tad, kad viņi ir kļuvuši pieauguši un tas vairs nav
nepieciešams. Diemžēl reālajā dzīvē ir vērojamas galējas
novirzes abos virzienos: kad atbalsts netiek sniegts jau no
ļoti agrīna vecuma; kā arī ir gana daudz situāciju, kad pieaugušais
bērns ir materiāli atkarīgs no vecākiem jau krietni cienījamā
vecumā.
Brīžos, kad ir radusies vai saasinājusies izjūta, ka neko vairs nepagūsti izdarīt, vispareizāk uz kādu laiku atcelt visus darbus. Tās var būt dažas minūtes, stundas vai dienas – atkarībā no cilvēka un situācijas.
Pauzīte vajadzīga, lai uz radušos situāciju paskatītos it kā no malas, izvērtētu svarīgāko un atmestu lieko – to, kas rada haosu. Gadījumos, kad šāds stāvoklis atkārtojas bieži un nogurdina ilgtermiņā, vajadzēs vairāk laika, lai saprastu, kāpēc tā notiek un ko ar to darīt.
Tas nav ne slikti, ne labi- tas ir atbilstoši attiecīgā indivīda personības struktūrai, intelektuālajai attīstībai, personības briedumam, sociālajai piederībai un kulturālajām niansēm. Uz kaut ko paļauties un kaut kam ticēt noteikti ir veselīgāk nekā visu apšaubīt un dzīvot patstāvīgās bailēs par sevi un savu nākotni. Lielākoties cilvēki, kuri tērē savu laiku horoskopu lasīšanai, ikdienā neko îsti nemaina atkarībā no izlasītā un šī laika pavadīšana ir tikpat bezjēdzīga kā šāda jautājuma uzdošana.
Kamēr cilvēks izaug, nobriest, kļūst patstāvīgs, māte lielā mērā ietekmē viņa pasaules uztveri, spēju analizēt notikumus un pieņemt lēmumus, veikt darbības, un mātes reakcija uz paveikto ir lietu mērs. Ideālā versijā pieaugušam cilvēkam būtu jāatspoguļo šīs audzināšanas sekas, un mātei vajadzētu būt apmierinātai.
Sākotnēji būtu svarīgi
saprast, kas ir tās darbības un tie viedokļi, kuriem pakļaujoties
Jūs jūtat, ka esat disharmonijā ar sevi- pazaudējat sevi. Ja esat
kaut kādu sev svarīgu iemeslu dēļ nolēmis būt kopā vai kaut
vienkārši komunicēt ar cilvēku, kurš nemitīgi uzspiež savu
viedokli/gribu, visdrīzāk pārskatāmā laikā viņš nemainīsies, tāpat
kā nemainīsies Jūsu personības nianses, kuru dēļ šāds jautājums ir
kļuvis aktuāls!
Ja cilvēks, atbildot uz
jautājumu par pašsajūtu, stāsta par kādām bažām, raizēm vai
sūdzībām, iejūtīgāks, pieklājīgāks vaicātājs centīsies
iedziļināties problēmā, atbalstīt. Bet tas nebūt
nenozīmē, ka mainīsies viņa patika vai nepatika pret sarunu
biedru.
Pirms došanās atvaļinājumā būtu vērts atrast kādu brīdi, kad kopā ar visiem ģimenes locekļiem apspriest, ko katrs vēlas iegūt no šī atvaļinājuma. Tad būs vieglàk saprast vienam otra izvēlētās aktivitātes. Atvaļinājums ir nepieciešams, lai izrautos no ikdienas rutīnas, atjaunotu savus emocionālos un fiziskos resursus. Izpratne par to, kas no tā ir būtiskākais un kā vislabāk to darīt, var atšķirties atkarībā no vairākiem ārējiem un iekšējiem faktoriem.
Izmetoties peldkostīmā, cilvēks ir gandrīz kails- kaut vietām piesegts, ķermenis ir pilnībā redzams un izpētāms- kā pašam, tā visiem apkārtējiem, kuriem tas tiks demonstrēts. Mierinājumam varētu kalpot tas, ka neviens tik sīki visas nepilnības, kā Jūs paši, nepētīs, bet ķermeņa koptēls- grozies kā gribi būs tāds kā tas ir. Mūsu ķermenis atspoguļo to, kādi mēs esam. Ja ir kauns no sava ķermeņa, no sevis - tad
Visi šie speciālisti palīdz
cilvēkiem, kad viņiem ir slikta pašsajūta, kuras izpausme nav
primāri fiziska vaina. Ir situācijas, kad nepieciešams apmeklēt pat
vairākus no šiem speciālistiem.
Lai sakārtotu savas
attiecības ar naudu, būtu jāsāk ar to izprašanu. Nauda pati par
sevi ir līdzeklis, kas palīdz samērot lietu vērtību, veikt to
apmaiņu, kā arī noteikt cilvēka padarītā darba cenu. Kādam
pieejamās naudas daudzums ir tiešāk saistīts ar ieguldīto personīgo
enerģiju, kādam šī saikne ir ne tik cieša. Naudai ir spēcīga
simboliskā nozīme cilvēku prātos, bet šie simboli visiem nav
identiski. Līdz ar to jautājums par kāri iztērēt visu naudu
dažādiem cilvēkiem var būt saistīts ar galēji atšķirīgiem
iemesliem. Tātad arī nav viena universāla padoma, ja tiek
nodefinēts šāds jautājums. Piedāvāju trīs domu pavedienus, kas
varētu palīdzēt tikt skaidrībā par savām attiecībām ar naudu.
Trīs tamdēļ, ka pats jautājums būtu sadalāma trīs daļās.
Emocionāls drēgnums var liecināt par vispārēju nogurumu, rutīnu kādā no dzīves sfērām vai tāpat tā varbūt aizsargreakcija pret kaut ko, kas nav patīkams jūsu ikdienā, bet to neapzināties vai apzināties daļēji. Ja jūtat emocionālu drēgnumu un tas traucē jums, tas nozīmē, ka ir laiks izvērtēt savu dzīves situāciju. Būt atklātam un kritiskam pašam pret sevi ir viens no lielākajiem izaicinājumiem katra cilvēka dzīvē.
Ja jūsu tuvinieku lokā, kuri Jums rūp, ir kāds šāds cilvēks, aicinu atrast laiku un aprunāties ar viņu ilgāku brīdi, uzmanīgāk pavērot viņa uzvedību. Ja cilvēkam ar vecumu parādās šādi domāšanas traucējumi, tas nereti ir pavadošs simptoms atmiņas traucējumiem un citiem domāšanas traucējumiem, kuri ir eksistējuši jau kādu laiku pirms pārliecības par to, ka viņi tiek apzagti.
Jautājumus var sūtīt uz e-pastu [email protected] vai arī uzdot tos šeit