Kad mātei jābeidz palīdzēt pieaugušiem bērniem materiāli?
Atbilde pēc būtības ir ļoti vienkārša- tad,
kad viņi ir kļuvuši pieauguši un tas vairs nav nepieciešams. Diemžēl reālajā
dzīvē ir vērojamas galējas novirzes abos virzienos: kad atbalsts netiek sniegts
jau no ļoti agrīna vecuma; kā arī ir gana daudz situāciju, kad pieaugušais bērns
ir materiāli atkarīgs no vecākiem jau krietni cienījamā vecumā.
Pirmajā gadījumā it kā viennozīmīgāk būtu saprotams, ka vecākiem ir jāpalīdz bērnam vismaz līdz vecumam (atbilstoši sabiedriskajā iekārtā, kurā dzīvo ģimene, pieņemtajām normām), kad viņš ir spējīgs nodrošināt savas pamatvajadzības. Pretrunīgāki varētu būt viedokļi par to, kas notiek tālāk, kurā brīdī noteikti jau vairs nevajadzētu atbalstīt materiāli pieaugušo bērnu. Tas, cik ilgi kāds saņem un kāds dod materiālu atbalstu, vistiešākā veidā ir saistīts ar audzināšanu un ģimenes attiecībām un tradīcijām.
Kopumā visiem no malas ir diezgan viegli nolasāms, kāpēc kāda ļoti mīloša māte savu, visbiežāk, dēlu pietur un materiāli atbalsta līdz vecumam, kad sen jau būtu bijis vai ir pagājis laiks veidot savu ģimeni. Tāpat arī no malas var pārgudri secināt, ka kādu ļoti turīgu vecāku bērns ir pilnīgi bezjēdzīgs un nespēj pats sev nodrošināt neko, jo vecāki savā laikā pārāk daudz laika veltījuši naudas pelnīšanai nevis bērnu audzināšanai. Un, visticamāk, šie novērojumi un spriedelējumi kaut kādā mērā izskaidros situāciju, bet tie nepiedāvā nekādu risinājumu.
Ja šo jautājumu uzdod sev par savu (pieaugušo) bērnu, tad vislabāk
pie atbildes var palīdzēt nonākt, sākot viņu tiešām uztvert kā pieaugušu un patstāvīgu
cilvēku. Protams, tuvu cilvēku. Izejot no šīs pozīcijas, objektīvāk var
novērtēt, vai viņam vajadzētu sniegt materiālu palīdzību, vai ļaut pašam tikt
galā. Te ir vēl viena svarīga sadaļa par vecāku spēju pieņemt lēmumu, kas
palīdzētu bērnam vienlaicīgi kļūt patstāvīgam un justies droši, ka viņa ģimene
ir viņa atbalsts. Protams, nozīme ir vecāku spējai pieturēties pie šī lēmuma.
No šī visa var secināt, ka vienkārši šis
jautājums ir atbildams līdz brīdim, kad tas kļūst pašam aktuāls un risināms.
Kad tas notiek, tad neviena standartizēta atbilde nedos konkrētu risinājumu. Jo
ir
vērtības, kas ir pašam jāizaudzina sevī un
savā ģimenē, un to ir iespējams sākt darīt jebkurā brīdī tā vietā, lai meklētu
kādu mistisku atbildi vai padomu no ārpuses.