Kādēļ ir svarīgi rūpēties par savu psihisko veselību jau šodien?

Psihiskā veselība ir tik ļoti svarīga, jo no tās ir atkarīgs jebkurš pieņemtais lēmums, spēja uztvert un analizēt informāciju, saglabāt labu pašsajūtu un justies spēcīgi neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Psihiatrijā viss ir it kā ļoti relatīvi un subjektīvi, it kā… Tas arī dažkārt pastiprina sabiedrības ne tik nopietno attieksmi pret šo medicīnas nozari. No sākuma jau pašas kaites tiek uztvertas šaubīgi, diagnostika nenopietni un ārstēšana tiek pielīdzināta teju vai narkotiku lietošanai. Neskatoties uz to, psihiatriem darba mazāk nepaliek, jo nievājošā un augstprātīgā sabiedrības attieksme diemžēl problēmu tikai saasina. Sanāk, ka cilvēkiem slepus no kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem nākas meklēt psihiatra palīdzību. 

Biežākās diagnozes ambulatorā psihiatra praksē - veģetatīvā distonija, depresija, izdegšanas sindroms, trauksme. Šīm slimībām ir atšķirīgi diagnostiskie kritēji un dažas no izpausmēm. Lielākajā daļā gadījumu, ko es sastopu savā praksē, problēmas cēlonis lielā mērā ir tas, ka cilvēks kādu (ilgu) laiku ir dzīvojis tik ļoti pretrunā ar to, kas būtu derīgs viņa organismam, ka tas burtiski atsakās strādāt. Piemērs būtu automobilis, kuram netiek veikta nekāda apkope, pēc kāda laika sāk mirgot dažādas dzeltenas lampiņas, tad sarkanas, nu un tad kaut kas sāk lūst. Atkarībā no paša auto un apstākļiem kādos tas ekspluatēts, lietas, kas sākotnēji sāk bojāties, ir atšķirīgas- ritošā daļa, elektronika, motors, utt. Un nojāt var jebkuru auto.

Atšķirībā no auto, cilvēka prātu nevar aizvest uz servisu, kur nomainīs šādas tādas detaļas un viss būs kārtībā. Cilvēki, kuri nav nosargājuši savu “auto” ir dažnedažādākie. Liekas izglītots, labi situēts cilvēks nevarētu ko tādu ielaist. Bet tā gluži nav. Panākumus psihiskās veselības jomā var gūt, ja cilvēka intelekts strādā viņa labā. Ja cilvēks spēj apgūt daudz informācijas, nopelnīt daudz naudas, utt, tas nenozīmē, ka tas viņu padarīs par veselāku, laimīgāku cilvēku. Ir svarīgi ikdienā būt kontaktā pašam ar sevi. Un ļoti dauzi nav. Kā to izdarīt? Tas ir jāmācās kā visas lietas, tas pats ne sevis nekur nerodas. Ja tas nav iemācīts bērnībā, tad tas jāapgūst pašam, reāli pie tā strādājot. Ja cilvēks to ir uztvēris, tad daļa problēmas ir atrisināta, jo patiesībā strādāt viena daļa cilvēku māk diezgan labi.

Kaut gan pārlieku cītīga strādāšana un pienākuma apziņa pret darbu, ir viens no apstākļiem, kas noved cilvēkus līdz psihiatra kabinetam. Neatkarīgi no faktora, kas motivē cilvēku pārstrādāties (apzinīgums, vēlme vairāk nopelnīt, vajadzība pēc atzinības, nemācēšana kā citādi pavadīt laiku), ir iespējams iedzīvoties izdegšanas sindromā. Bet pareizi novirzīta strādāšanas enerģija, palīdz šiem cilvēkiem nudien veiksmīgi tikt atpakaļ ierindā. 

Nav komentāru

Komentēt