Kādēļ ir svarīgi rūpēties par savu psihisko veselību jau šodien?
Psihiskā veselība ir tik ļoti svarīga, jo no tās ir atkarīgs jebkurš pieņemtais lēmums, spēja uztvert un analizēt informāciju, saglabāt labu pašsajūtu un justies spēcīgi neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Psihiatrijā viss ir it kā ļoti relatīvi un subjektīvi, it kā… Tas arī dažkārt pastiprina sabiedrības ne tik nopietno attieksmi pret šo medicīnas nozari. No sākuma jau pašas kaites tiek uztvertas šaubīgi, diagnostika nenopietni un ārstēšana tiek pielīdzināta teju vai narkotiku lietošanai. Neskatoties uz to, psihiatriem darba mazāk nepaliek, jo nievājošā un augstprātīgā sabiedrības attieksme diemžēl problēmu tikai saasina. Sanāk, ka cilvēkiem slepus no kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem nākas meklēt psihiatra palīdzību.
Biežākās diagnozes ambulatorā psihiatra praksē -
veģetatīvā distonija, depresija, izdegšanas sindroms, trauksme. Šīm slimībām ir
atšķirīgi diagnostiskie kritēji un dažas no izpausmēm. Lielākajā daļā gadījumu,
ko es sastopu savā praksē, problēmas cēlonis lielā mērā ir tas, ka cilvēks kādu
(ilgu) laiku ir dzīvojis tik ļoti pretrunā ar to, kas būtu derīgs viņa
organismam, ka tas burtiski atsakās strādāt. Piemērs būtu automobilis, kuram
netiek veikta nekāda apkope, pēc kāda laika sāk mirgot dažādas dzeltenas
lampiņas, tad sarkanas, nu un tad kaut kas sāk lūst. Atkarībā no paša auto un
apstākļiem kādos tas ekspluatēts, lietas, kas sākotnēji sāk bojāties, ir
atšķirīgas- ritošā daļa, elektronika, motors, utt. Un nojāt var jebkuru
auto.
Atšķirībā no auto, cilvēka prātu nevar aizvest uz
servisu, kur nomainīs šādas tādas detaļas un viss būs kārtībā. Cilvēki, kuri
nav nosargājuši savu “auto” ir dažnedažādākie. Liekas izglītots, labi situēts
cilvēks nevarētu ko tādu ielaist. Bet tā gluži nav. Panākumus psihiskās
veselības jomā var gūt, ja cilvēka intelekts strādā viņa labā. Ja cilvēks
spēj apgūt daudz informācijas, nopelnīt daudz naudas, utt, tas nenozīmē, ka tas
viņu padarīs par veselāku, laimīgāku cilvēku. Ir svarīgi ikdienā būt kontaktā
pašam ar sevi. Un ļoti dauzi nav. Kā to izdarīt? Tas ir jāmācās kā visas lietas,
tas pats ne sevis nekur nerodas. Ja tas nav iemācīts bērnībā, tad tas jāapgūst
pašam, reāli pie tā strādājot. Ja cilvēks to ir uztvēris, tad daļa problēmas ir
atrisināta, jo patiesībā strādāt viena daļa cilvēku māk diezgan labi.
Kaut gan pārlieku cītīga strādāšana un pienākuma
apziņa pret darbu, ir viens no apstākļiem, kas noved cilvēkus līdz psihiatra
kabinetam. Neatkarīgi no faktora, kas motivē cilvēku pārstrādāties (apzinīgums,
vēlme vairāk nopelnīt, vajadzība pēc atzinības, nemācēšana kā citādi pavadīt
laiku), ir iespējams iedzīvoties izdegšanas sindromā. Bet pareizi
novirzīta strādāšanas enerģija, palīdz šiem cilvēkiem nudien veiksmīgi tikt
atpakaļ ierindā.