Trauksmes neiroķīmiskie aspekti

27. oktobris, 2020 pl. 15:58

Ikdienā es strādāju ar dažādām psihiskām problēmām- depresija, veģetatīvā distonija, izdegšanas sindromu un citām. Katrai no šīm slimībām ir savi simptomi un gaita. Pastāstīšu par vienu simptomu, kurš ir raksturīgs vairākiem psihiskiem traucējumiem un kuru kā simptomu min liela daļa manu pacientu - tā ir trauksme. Pastāstīšu tieši tās neiroķīmiskos aspektus. Tādā veidā labāk var izprast, kas notiek cilvēka organismā, ja tiek izjusta trauksme. Tie ir specifiski bioķīmiski procesi, kas rada šo sajūtu. Tāpat arī mēs uztraucoties, stimulējam šo procesu norisi. Konkrētāk es pastāstīšu par aktīvajām vielām, kuras veidojas mūsu organismà un to koncentrācija nosaka, vai izjūtam trauksmi vai mieru. Kā arī pretēji- ietekmējot šo vielu daudzumu, ir iespējams provocēt trauksmes vai miera stāvokli.

Tātad trauksmes patoģenēze tiek saistīta ar gamma amino sviestskābi (GABA) un monoamīnu transmiteriem - noradrenalīnu, serotonīnu un nedaudz mazākā mērā ar dopamīnu.

GABA - tas ir galvenais inhibējošais jeb kavējošais smadzeņu transmiters jeb aktīvā viela. Tā galvenā funkcija ir samazināt nervu šūnu aktivitāti, kuras saistās ar gaba. Tātad, GABA ir nervu sistēmu nomierinoša aktīvā viela. Tas tiek ražots smadzeņu šūnās no glutamāta. Tas mazina stresu, uzlabo miegu, nodrošina muskuļu relaksāciju. Normālos apstākļos, ja ir organismā optimāls daudzums gaba un organisms uz to labi reaģē, cilvēks jūtas mierīgs un ir labā garastāvoklī. Piemēram, alkohols ļoti stipri saistās ar gaba receptoriem un tad GABA koncentrācija strauji pieaug un augstāk minētās sajūtas ir ļoti stipri izteiktas. Ne visiem alkohols izraisa šādas sajūtas - tas tamdēļ, ka cilvēkiem atšķiras GABA receptoru skaits un aktivitāte. Alkohols gan nav labs veids kā stimulēt šos receptorus, jo tas rada atkarību un citas blakus parādības. No stāstītā varam secināt, ka trauksmes gadījumā ir samazināts GABA daudzums. Tāpat samazināts gaba daudzums var būt saistīts ar depresiju, atmiņas un miega traucējumi. GABA receptorus var stimulēts, piemēram, lietojot magnija preparātus, ēdot pilngraudu produktus, pākšaugus, riekstus (valrieksti un mandeles), zivis un jūras produktus. Runājot par GABA uzņemšanu ar gataviem uztura bagātinātājiem ir tā, ka tie nešķērso asins-smadzeņu barjeru un nevar nokļūt galvas smadzenēs šādā veidā un nevar pildīt tādu pašu funkciju kā gaba, kas sintezējas mūsu smadzenēs. Toties tas var, piemēram, stimulēt augšanas hormona sintēzi, kas uzlabo organisma atjaunošanās procesus.

Aktīvā viela, kurai ir nozīme trauksmes patoģenēzē ir noradrenalīns.

Tas tiek sintezēts no dopamīna. Organismā tas veidojas virsnierēs un galvas smadzenēs. Dažos audos noradrenalīns tiek pārvērsts adrenalīnā. Perifērajā nervu sistēmē adrenalīns ir galvenais atbildīgais hormons par stresa reakcijām, bet centrālajā nervu sistēmā tas ir noradrenalīns. Smadzenēs ir vairāki receptori, kuri ir saistīti ar noradrenalīna vielmaiņu. Pārlieku liela šo receptoru aktivācija palielina šī hormona sekrēciju un pieaug trauksmes un stresa līmenis. To var stimulēt dažādas vielas un arī satraucoši notikumi. Šī hormona izdalīšanās ir svarīga izdzīvošanas situācijās, kad vajag ātri reaģēt, piemēram bēgt no kaut kā. Situācijās, kad cilvēks izjūt trauksmi noradrenalīna daudzums ir paaugstināts. Ja nav būtiski traucēta receptoru darbība, šī hormona daudzums atgriežas normas robežās, kad nav stresa izraisītājfaktori. Izteiktas trauksmes gadījumā cilvēkam paātrinās sirdsdarbība, elpošana, parādās psihomotors uzbudinājums, bieži var pievienoties baiļu sajūta, jo cilvēks nesaprot, kas ar viņu notiek un ir bailes nomirt. Šie simptomi ir tieši saistīti ar strauju adrenalīna izdalīšanos! Šajās situācijās, kad ir izteikta trauksme, bet ir nepieciešams to kontrolēt, vienkāršs un efektīvs veids ir, piemēram, elpošanas vingrinājumi. Tāpat var izmantot augu izcelsmes nomierinošus līdzekļus, piemēram baldriāna preparātus vai citus aptiekā pieejamus. Ja neizdodas kontrolēt trauksmi, vajag griezties pie speciālista un iespējams tiks nozīmēti kādi medikamenti. Jābūt piedardzigam, ja trauksme ir it kā bez saprotama iemesla, atkārtojas vai arī iemesls pēc būtības nav tik satraucošs kā reakcija uz to. Tādās situācijās būtu pareizi griezties pēc palīdzības pie speciālista.

Aktīvā viela - serotonīns.

Serotonīns ir komplicēts saistībā ar to, ka ir vairāk receptoru ar dažādiem efektiem uz serotonīna vielmaiņu. Serotonīns tiek ražots galvas smadzenēs. Serotonīna nozīme ir konstatēta dažādās sfērās- impulsu kontrole un agresija, apetīte, neiroendokrīnā regulācija, miegs, seksuālā funkcija, garastāvoklis un trauksme. Ja ir izmainīta serotonīna koncentrācija, traucējumi var rasties katra vai vairākās no šīm sfērām. Vairāki antidepresanti, kuri arī mazina trauksmi, darbojas tieši tā, ka aiztur serotonīnu starpsinapju jeb nervu savienojumu telpā. Bet jāpiemin, ka gan palielināts, gan pazemināts serotonīna daudzums var provocēt trauksmes sajūtu. Serotonīna ietekme uz trauksmi šobrīd joprojām aktīvi tiek pētīta un pilnīgi precīza serotonīna saistība ar trauksmi nav nodefinēta, bet ir skaidri zināms, ka serotonīna darbība galvas smadzenēs ir saistīta ar trauksmes sajūtu. Dabiski veidi, kā uzturēt normālu serotonīna līmeni būtu saistīti ar dzīvesveida korekcijām - pietiekošs miegs, sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes. Svarīgs serotonīna vielmaiņā ir D vitamīns. Savā praksē sastopos ar to, ka gandrīz visiem tā līmenis ir pazemināts. Iesaku noteikt tā līmeni un nepieciešamības gadīnumā to uzņemt papildus ar uzturu bagātinātājiem! Neiesaku triekties saulē un censties to uzņemt aktīvi sauļojoties, jo sekas riski saistīti ar sauļošanos ir gana nopietni un reāli. No pārtikas produktiem serotonīna līmeni ietekme, piemēram, jogurts un tādi fermentāti produkti kā skābēti kāposti!

Vēl tad pieminēšu arī dopamīnu, kurš tiek ražots galvas smadzenēs un nierēs. Dopamīna izdalīšanās ir saistīta ar baudas sajūtu. Kad mēs izjūtam baudas sajūtu, tad smadzenēs ir palielinājudies dopamīna koncentrācija. Dopamīna vielmaiņas traucējumi ir saistīti ar dažādām atkarībām. Ir pētījumi par to, ka samazināts dopamīna receptoru daudzums ir saistīts ar psihiskiem traucējumiem, kuru gadījumā cilvēks izjūt trauksmi. Dabiski veidi kā palielināt dopamīna līmeni ir sabalansēts uzturs, pietiekošs miegs un fiziskās aktivitātes. No vielām, ko var uzņemt papildus ir probiotiki, magnijs, ka arī sekot D vitamīna limenim un nepieciešamības gadījumā to uzņemt papildus. Tāpat palīdzēs arī zivju eļļa un žeņšeņa sakne.

Šeit biju apkopojusi informāciju par dažādiem procesiem galvas smadzenēs, kuri norit, kad izjūtam trauksmi. Šie procesi arī mijiedarbojas savā starpā un nav tā, ka ir tikai viens atsevišķs rādītājs izmaiņās, kad izjūtam trauksmi. Tāpat arī pati trauksme var atšķirties- ir akūtās lēkmes, kas var sasniegt pat panikas līmeni, kad ir svarīgi ātri kupēt šo stāvokli un ir hroniski stāvokli, kad cilvēks nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem izjūt kādu fona trauksmi. Lai cik cilvēciska parādība nebūtu trauksme, tā ir disfunkcionāla un diezgan bezjēdzīga sajūta, jo atšķirībā no bailēm saistībā ar kādu konkrētu apdraudējumu, nav saistīta ar kādu tiešu draudu un arī nepalīdz mūs ne no kā pasargāt. Tieši pretēji- samazina funkcionēšanas efektivitāti un hroniskās trauksmes gadījumā rada iepriekš minēto vielu disbalansa pieaugumu. Izveidojas tāds kā apburtais loks. Jau iepriekš minēju, ka viena no pamatlietām ir režīms, uzturs, fiziskās aktivitātes, miegs un pietiekoši apmierinoša vai ideālā gadījumā laba emocionālā vide darbā un mājās- vismaz vienā no šīm vietām. Tālāk jau varam palīdzēt organismam uzturēt sevi līdzsvarā ar minetājajiem pārtikas produktiem, uztura bagātjnātājiem un vitamīniem. Bet vajag paturēt prātā variantu, ka ar to var būt par maz un nepieciešamības gadījumā vērsties pēc palīdzības pie speciālista- psihiatra, psihologa vai psihoterapeita.